Kas Tu esi?

Ķermenis

Cilvēks ir bioloģisks organisms. Mēs sastāvam no daļiņām, atomiem, kas tālāk veido mūsu ķīmisko sastāvu, orgānus. Kopš dzimšanas visi Tavi atomi ķermenī ir nomainījušies pat vairākas reizes. Precīzāk – aptuveni 16 dienu laikā nomainās 70% atomu Tavā ķermenī. Tas ir tāpēc, ka ~70% cilvēka ķermenis sastāv no H2O (šķidrs ūdens). Smagāki elementi, kā, piemēram – ogleklis, nātrijs, kālijs – prasa ilgāku laiku, proti, aptuveni 8-11 mēneši. Atomu apmaiņa lielā mērā notiek ēšanas un izvadīšanas procesā –  jaunu atomu uzņemšana un citu atomu izvadīšana. Tāpat nemitīgi mainās arī Tavas šūnas ķermenī, mati krīt un atjaunojas, ādas šūnas nemitīgi atjaunojas. Taču sajūtas, ka Tu esi Tu, ir tās pašas, vai ne? Katru dienu Tu pamosties un zini, kas Tu esi, apzinies savas atmiņas un turpini dzīvot savu dzīvi. Liekas, ka nekas nav noticis. Šos mazos procesus organismā visticamāk Tu pat nepamani. Tas šķiet pat vēl pašsaprotamāk, kā mirkšķināt un elpot.

Vai Tu vari būt drošs, ka Tu esi Tu?

Kuģa paradokss

Paskatīsimies uz šo no cita skatu punkta. Piemēram, ja tiek izgatavots kuģis (1) un ar laiku tam tiek aizstātas komponentes – vai tas joprojām ir tas pats kuģis? Un ja izgatavo kuģi (1) un laika gaitā ar aizstātajām komponentēm izveido kuģi (2), tad vai kuģis (2) ir jauns kuģis vai kuģa (1) kopija?

Teleportācija

Iztēlosimies, ka šī tehnoloģija nu ir sasniegta. Lai veiksmīgi pārvietotu kādu objektu no vienas vietas uz otru, iekārtai būtu nepieciešams noskanēt objektu līdz vismazākajai daļiņai un rekonstruēt galamērķī. Bet, kur paliek Tava apziņa, kad atomi ir rekonstruēti galamērķī? Apziņa nav kaut kas tāds, ko mēs varam pielikt vai atņemt. Pieņemot, ka izdodas veiksmīgi rekonstruēt cilvēku otrā pusē, jautājums – vai šis cilvēks otrā pusē joprojām esi Tu pats vai Tevis kopija ar tām pašām atmiņām? Šajā rekonstruēšanas procesā būtu jāpārvieto arī Tava identitāte (apziņa) līdz ar ķermeni. Apziņu (citiem vārdiem – dvēseli) taču nepieskaita pie fiziskām lietām. To nevar ne just, ne redzēt.
Šāda atomu rekonstruēšanas iekārta tomēr ir visai optimistiska teleportācijas versija un var izrādīties, ka mūsu visuma robežās šāda tehnoloģija nav racionāla vai iespējama.

Vai šis cilvēks otrā pusē joprojām esi Tu pats vai Tevis kopija ar tām pašām atmiņām?

Apziņa/ dvēsele

Ir grūti runāt par dvēseli, ja mēs par to zinām tik maz. Mēs nevaram apgalvot, ka dvēsele pastāv, jo mums nav neviena zinātniska pierādījuma tam. Ja dzīve pēc nāves pastāv, tad kādā formā? Cilvēku vēsturē ir bijušas daudz un dažādas interpretācijas par to, kas varētu notikt. Tāpat arī ir cilvēki, kuri apgalvo, ka piedzīvojuši pēcnāves pieredzi un atgriezušies atpakaļ. Neviens nevar apgalvot, ka tā ir bijis vai nav bijis. Iespējams piedzīvotās vizualizācijas var skaidrot, kā fenomenu medicīnas robežās par kuru mums vēl nav pietiekamu zināšanu. Sarunas par dvēseli ir cieši saistītas ar metafiziku (aiz fizikas robežām), bet arī šo nevar cieti apgalvot.

Zinātnes perspektīva: Līdz šim nav bijuši konkrēti novērojumi par to, ka dvēsele būtu novērota dzīvā vai nedzīvā cilvēka ķermenī. Taču svarīgi ir atzīmēt, ka zinātnē vēl ir lieli caurumi, kuri mums ir jāatrisina. Piemēram, pirms Lielā Hadrona Paātrinātāja (LHC) nebija skaidrs par Higsa Bozona daļiņu, jo šī daļiņa pastāvēja tikai teorētiskā izpratnē. Daļiņas eksistence tika novērota ar milzīgas iekārtas izstrādi, kura atrodas zem zemes (iekārtas izmēri ir ~27 km diametrā). Hadronā triec kopā protona kūlīšus gandrīz ar gaismas ātrumu un novēro trieciena rezultātā radušās jaunās subatomu daļiņas. Respektīvi – bez šīs iekārtas, šie atklājumi nebūtu praktiski pamatojami. Lai arī tomēr Higsa Bozona daļiņa tika atklāta, plašākai publikai joprojām nav skaidrs, kas tas īsti ir (saruna citai reizei). Lielais Hadrona paātrinātājs varētu vēl pārsteigt zinātni, jo tika pārbūvēts vēl jaudīgākā versijā. 

Bet, ko nezina visa pasaule? Pasaule nezina, kas ir tumšā matērija un tumšā enerģija. Zinātnieki nezina, kas un kāpēc tā ir, bet svarīgi minēt, ka šī matērija nemijiedarbojas ar parasto matēriju –  to, kuru mēs redzam un jūtam. Drošāk gan būtu teikt, ka tā nemijiedarbojas tā, kā to dara, piemēram, protons ar protonu (matērija ar matēriju). Tas nozīmē, ka mēs neprotam pienācīgi to novērot, studēt un izprast, kas ir šī tumšā enerģija un matērija. Taču tas, ka kaut kas tāds pastāv, ir skaidrs. Mēs neredzam šo matēriju tiešā veidā, bet gan tās efektus. Tas atstāj arī pietiekami daudz rūmes tam, lai pilnībā neizslēgtu to, ka dvēsele/ apziņa iespējams sastāv no daļiņām par kurām mēs vēl neko nezinām.

Iespējams apziņa ir enerģijas forma, kuru mēs vēl neizprotam.

Verdikts 

Tā vien šķiet, ka tik drīz mēs neuzzināsim to, kas, kur un kāpēc ir apziņa. Daudzi ļoti gudri cilvēki ir pavadījuši visu savu dzīvi, lai censtos atrisināt šīs problēmas. Kā filozofi, tā zinātnieki šo mīklu vēl nav atšķetinājuši.
Vai apziņa atrodas smadzenēs, visā ķermenī, ārpus ķermeņa? Varbūt apziņa nemaz nepastāv. Iespējams cilvēks ar savām smadzenēm nemaz nespēj aptvert, kas ir tas, kas mums liek sevi apzināties. Tas varbūt ir tik pat nereāli, kā iztēloties sevi 5 dimensiju visumā.

Diemžēl arī es nevarēšu sniegt atbildes uz šiem jautājumiem.
Manuprāt, zinātne atrisinās šo jautājumu, kad tam būs pienācis attiecīgais laiks.

Iespējams cilvēks ar savām smadzenēm nemaz nespēj aptvert, kas ir tas, kas mums liek sevi apzināties.

 Viela pārdomām!